Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izgulēt
izgulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju darbības vārds; transitīvs
1.Guļot apmierināt vajadzību pēc miega, arī atpūtas.
PiemēriIzgulēt miegu.
  • Izgulēt miegu.
1.1.Guļot atbrīvoties (no slimības, slimīga stāvokļa).
PiemēriIzgulēt gripu.
  • Izgulēt gripu.
  • Izgulēt dzērumu, paģiras.
  • Izgulēt pārgurumu.
1.2.Pārciest, izslimot (slimību).
PiemēriIzgulēt nieru iekaisumu.
  • Izgulēt nieru iekaisumu.
  • Izgulēt masalas.
2.Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
PiemēriLīdz pēdējam izgulēts dīvāns.
  • Līdz pēdējam izgulēts dīvāns.
  • Vecs, izgulēts matracis.
2.1.Ilgi guļot vienā un tajā pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
PiemēriIzgulēt muguru.
  • Izgulēt muguru.
2.2.formā: trešā persona Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
PiemēriPavasara pali izgulējuši ziemājus.
  • Pavasara pali izgulējuši ziemājus.
3.Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
PiemēriIzgulēt visus grāvjus.
  • Izgulēt visus grāvjus.