sašķīst
sašķīst 3. pers. -šķīst, pag. -šķīda darbības vārds; intransitīvs
1.Sadalīties vairākos gabalos, daļās (parasti pēc trieciena, sitiena) – par priekšmetiem, to kopumu.
PiemēriVāze krizdama sašķīda sīkās druskās.
- Vāze krizdama sašķīda sīkās druskās.
- Automašīnu stikli ir rūdīti, lai trieciena rezultātā sašķīstu mazos gabaliņos, nevis asās šķēpelēs.
- Krītošais meteors, saskaroties ar zemes virsmu, parasti sašķīst neskaitāmos fragmentos.
1.1.Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
PiemēriViļņi sašķīst pret krastu.
- Viļņi sašķīst pret krastu.
1.2.pārnestā nozīmē Pēkšņi izjukt, nerealizēties (piem., par nodomiem, plāniem).
PiemēriGadiem kaltie plāni sašķīda gabalos.
- Gadiem kaltie plāni sašķīda gabalos.
- Viņa sapņi un ideāli sašķīduši pret realitātes klintīm.
2.Tiekot vārītam, sadalīties, izjukt, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
PiemēriNomizotus, sagrieztus rabarberus vāra, līdz tie sašķīst.
- Nomizotus, sagrieztus rabarberus vāra, līdz tie sašķīst.