izlauzīt
izlauzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
PiemēriIzlauzīt krūmam sakaltušos zarus.
1.1.Lauzot padarīt nelīdzenu, robainu.
PiemēriIzlauzīts žogs.
1.2.Sadrupināt, sadalīt gabalos.
PiemēriIzlauzīts ledus.
2.Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
PiemēriIzlauzīt dažus vārdus angliski.