pārgulēt
pārgulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju darbības vārds; intransitīvs
1.Guļot pavadīt nakti (kur).
PiemēriPārgulēt viesnīcā.
- Pārgulēt viesnīcā.
- Pārgulēt pie radiem.
1.1.transitīvs Guļot pārlaist (nakti).
PiemēriPārgulēt nakti uz dīvāna.
- Pārgulēt nakti uz dīvāna.
2.Stāties dzimumattiecībās (ar kādu).
PiemēriGribu ar viņu pārgulēt.
- Gribu ar viņu pārgulēt.
- Sievietes, ar kurām viņš ir pārgulējis.