notecēt2
notecēt -teku [-tȩku], -teci, -tek [-tȩk], pag. -tecēju darbības vārds; intransitīvs
Teciņus virzīties un nonākt lejā, zemē, kur u. tml.
PiemēriNotecēt pagrabā.
- Notecēt pagrabā.
- Par kalniņu notecēja Div' dzeltani kumeliņi; Tiem māmiņa sakrāvusi Baltu dvieļu vezumiņu.