Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nepaklausīgs
nepaklausīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nepaklausīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nepaklausīgi apstākļa vārds
nepaklausīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu).
PiemēriNepaklausīgs zēns.
  • Nepaklausīgs zēns.
  • Nepaklausīgi bērni.
1.1.Tāds, kas neievēro, neizpilda (ko), nepakļaujas (kam).
PiemēriNepaklausīgo autovadītāju policisti aptur.
  • Nepaklausīgo autovadītāju policisti aptur.
1.2.Tāds, kas nedara to, ko tam liek (par dzīvniekiem).
PiemēriNepaklausīgs suns.
  • Nepaklausīgs suns.
  • Zirgs uzvedas nepaklausīgi.
1.3.Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas (par ķermeņa daļām).
PiemēriMēle kļuvusi nepaklausīga.
  • Mēle kļuvusi nepaklausīga.
Stabili vārdu savienojumiNepaklausīgi mati.