nepaklausīgs
nepaklausīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nepaklausīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nepaklausīgi apstākļa vārds
nepaklausīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu).
PiemēriNepaklausīgs zēns.
1.1.Tāds, kas neievēro, neizpilda (ko), nepakļaujas (kam).
PiemēriNepaklausīgo autovadītāju policisti aptur.
1.2.Tāds, kas nedara to, ko tam liek (par dzīvniekiem).
PiemēriNepaklausīgs suns.
1.3.Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas (par ķermeņa daļām).
PiemēriMēle kļuvusi nepaklausīga.
Stabili vārdu savienojumiNepaklausīgi mati.