braukāt
braukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Vairākkārt, bieži braukt, doties (kur).
PiemēriBraukāt uz darbu ar vilcienu.
- Braukāt uz darbu ar vilcienu.
- Bērni braukāja pa meža celiņiem.
1.1.Par transportlīdzekļiem.
PiemēriKatru dienu uz rajona centru braukā autobusi.
- Katru dienu uz rajona centru braukā autobusi.