pļāpīgs
pļāpīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pļāpīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pļāpīgi apstākļa vārds
pļāpība lietvārds; sieviešu dzimte
pļāpīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas mēdz daudz, bieži pļāpāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPļāpīga sieva.
- Pļāpīga sieva.
- Pļāpīgi kaimiņi.
- Pļāpīga dižošanās.
1.1.Tāds, kas pauž ko slēpjamu.
PiemēriPļāpīgam cilvēkam nevar uzticēties.
- Pļāpīgam cilvēkam nevar uzticēties.