pļāpa
pļāpa kopdz.: dat. v. -am, s. -ai lietvārds
Pļāpīgs cilvēks, arī cilvēks, kas neprot glabāt noslēpumus.
PiemēriBērns ir liels pļāpa un gudrinieks.
- Bērns ir liels pļāpa un gudrinieks.
- Satikušās divas pļāpas.
- Pļāpām šo ziņu nedrīkst izpaust.