rekvizīts
rekvizīts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Teātra izrādei vai kinofilmas uzņemšanai nepieciešamais sadzīves priekšmets.
PiemēriNobružāts rekvizīts.
- Nobružāts rekvizīts.
- Teātra rekvizītu izstāde.
- Par rekvizītiem atbild rekvizitors.
2.formā: daudzskaitlis Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
PiemēriUzņēmuma rekvizīti.
- Uzņēmuma rekvizīti.
- Norēķinu rekvizīti.
- Norādīt visus rekvizītus.
- Uz čeka trūkstot kāds rekvizīts.
Cilme:No latīņu requisitum ‘prasītais, nepieciešamais’.