rēķināt
rēķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Risināt (matemātisku uzdevumu).
PiemēriJārēķina algebras uzdevums.
- Jārēķina algebras uzdevums.
1.1.intransitīvs Veikt matemātisku darbību vai matemātiskas darbības.
PiemēriMācīties rēķināt.
- Mācīties rēķināt.
- Rēķināt prātā.
Stabili vārdu savienojumiRēķināt galvā.
- Rēķināt galvā — rēķināt domās, neizmantojot palīglīdzekļus.
1.2.Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt (kā daudzumu, lielumu, vērtību u. tml.); veikt aprēķinus.
PiemēriRēķināt algas.
- Rēķināt algas.
- Rēķināt darba izmaksas.
- Rēķināt viesībām nepieciešamo produktu daudzumu.
2.Spriest, domāt (par ko), apsvērt (ko).
PiemēriRēķināju, kā būtu izdevīgāk.
- Rēķināju, kā būtu izdevīgāk.