ķeselēt sarunvaloda
ķeselēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Vēžot ar ķeseli; smelt (parasti zivis) ar ķeseli.
PiemēriĶeselēt vēžus.
1.1.Censties dabūt ārā (no kurienes).
PiemēriDrīz vien es ieraudzīju akā koka gabalus, pusķieģeļus.. Bēdīgs un īgns ķeselēju nepiedienīgās mantas ārā..