naidīgs
naidīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
naidīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
naidīgi apstākļa vārds
naidīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir savstarpējā naidā; tāds, kas pauž naidu, nelabvēlību (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
PiemēriNaidīgās ciltis.
- Naidīgās ciltis.
- Censties samierināt naidīgās puses.
- Viņa nav naidīga pret vedeklu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas naids.
PiemēriNaidīgs skatiens.
- Naidīgs skatiens.
- Naidīgas jūtas.
- Naidīgs raksts laikrakstā.
- Vārdi skan naidīgi.
1.2.Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
PiemēriSuns naidīgi rāda zobus.
- Suns naidīgi rāda zobus.
- Kaķis naidīgi šņāc.
1.3.pārnestā nozīmē Tāds, kas izraisa briesmu sajūtu; draudīgs.
PiemēriMigla šorīt nav naidīga, nerada sajūtu, ka no tās varētu izbrist kaut kas draudīgs..
- Migla šorīt nav naidīga, nerada sajūtu, ka no tās varētu izbrist kaut kas draudīgs..