Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
grandēt
3. pers. grand, pag. grandēja darbības vārds; intransitīvs
lietvārds; vīriešu dzimte
lietvārds; sieviešu dzimte
1.Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
PiemēriPērkons tuvojās grandēdams.
1.1.Ļoti spēcīgi skanēt; dārdēt.
PiemēriGrand salūta dārdi.
1.2.Būt tādam, kur (kas) ļoti spēcīgi skan.
PiemēriLielā zāle grand ovācijās.