izšļūkt
izšļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu darbības vārds; intransitīvs
Šļūcot, šļūcošā gaitā iznākt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzšļūkt no istabas.
- Izšļūkt no istabas.
- Izšļūkt pagalmā.
- Izšļūkt cauri istabai.