novicis
novicis -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
novice dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
PiemēriĢērbies noviča sutānā.
Cilme:No latīņu novicius (novus ‘jauns’).