Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ozons
ozons [ozõns] lietvārds; vīriešu dzimte
Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem; gāze ar raksturīgu smaržu.
PiemēriAtmosfēras ozona slānis.
  • Atmosfēras ozona slānis.
Stabili vārdu savienojumiOzona caurums.
  • Ozona caurums ozona daudzuma kritiska samazināšanās (kādā Zemeslodes atmosfēras vietā).
Cilme:No grieķu ozōn ‘tas, kas ož’.