garlaicīgs
garlaicīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
garlaicīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
garlaicīgi apstākļa vārds
garlaicīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas neizraisa interesi, patiku; vienmuļš; tāds, kas noris lēni, vienmuļi.
PiemēriGarlaicīga teātra izrāde, filma, grāmata.
2.Mazrunīgs, nesabiedrisks (cilvēks); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGarlaicīgs ceļabiedrs.
3.formā: apstākļa vārds; kopā ar: "būt, kļūt, tapt" Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
PiemēriZēnam vienam mājās kļuva garlaicīgi.