garlaicīgs
garlaicīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
garlaicīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
garlaicīgi apstākļa vārds
garlaicīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neizraisa interesi, patiku; vienmuļš; tāds, kas noris lēni, vienmuļi.
PiemēriGarlaicīga teātra izrāde, filma, grāmata.
2.Mazrunīgs, nesabiedrisks (cilvēks); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGarlaicīgs ceļabiedrs.
3.formā: apstākļa vārds; kopā ar: "būt, kļūt, tapt" Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
PiemēriZēnam vienam mājās kļuva garlaicīgi.