uzcītīgs
uzcītīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
uzcītīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
uzcītīgi apstākļa vārds
uzcītība lietvārds; sieviešu dzimte
uzcītīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt; centīgs.
PiemēriUzcītīgs darbinieks.
- Uzcītīgs darbinieks.
- Uzcītīgs skolnieks.
- Brālis ir uzcītīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzcītīgi strādāt.
- Uzcītīgi strādāt.
- Uzcītīgi vingrināties.
- Uzcītīgi paveikts darbs.