sēpija
sēpija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
PiemēriParastā sēpija.
- Parastā sēpija.
- Jūrās ūdeņu klaidā un gultnes tuvumā peld kalmāri, sēpijas un astoņkājgliemji.
- Sēpijas mantija.
Stabili vārdu savienojumiSēpiju dzimta.
- Sēpiju dzimta taksons [Sepiidae]
2.Gaiši brūna krāsviela, ko iegūst no šī dzīvnieka vai sintezē.
PiemēriDabiskā sēpija.
- Dabiskā sēpija.
- Mākslīgā sēpija.
- Man patīk jaukt parasto zīmuli ar sēpiju – zīmulis ir vēss un glancēts, bet sēpija – silta un matēta.
2.1.Šāds brūnās krāsas tonis.
PiemēriFotogrāfija sēpijas tonī.
- Fotogrāfija sēpijas tonī.
3.Zīmējums, kas darināts ar šādu krāsu.
PiemēriIzstādīti gleznojumi uz zīda, sēpijas gleznojumi, mozaīkas un grafikas.
- Izstādīti gleznojumi uz zīda, sēpijas gleznojumi, mozaīkas un grafikas.
Cilme:No latīņu sepia, grieķu sēpia ‘tinteszivs’.