Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzkurbulēt sarunvaloda
uzkurbulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Iedarbināt (motoru) ar kloķi; arī iedarbināt.
PiemēriŠoferis uzkurbulē motoru.
  • Šoferis uzkurbulē motoru.
  • No rīta uzkurbulēt mašīnu.
  • Beidzot uzkurbulēt motociklu.
1.1.pārnestā nozīmē Uzmundrināt; arī uzbudināt, uzkūdīt.
PiemēriIedzert stipru tēju un uzkurbulēt sevi darbam.
  • Iedzert stipru tēju un uzkurbulēt sevi darbam.
  • Nevaru sevi vairs uzkurbulēt.
  • Īstais kūdītājs un apsaukātājs bija švāģers un viņa uzkurbulētais dēlēns.