atklāties
atklāties 3. pers. -klājas, pag. -klājās darbības vārds; atgriezenisks
1.Kļūt redzamam (piem., ko noņemot, kam atvirzoties); kļūt redzamam, nonākot (kur).
PiemēriPilī atklājas aizkrāsotie gleznojumi.
- Pilī atklājas aizkrāsotie gleznojumi.
- Paceļas priekškars, un atklājas skatuve.
- No paugura atklājas tāls skats.
2.Kļūt zināmam, noskaidroties.
PiemēriAtklājas patiesība, noslēpums.
- Atklājas patiesība, noslēpums.
- Atklājušās dažas neskaidrības.
- Atklājās, ka tālāk ceļa nav.
2.1.pārnestā nozīmē Parādīt savas īpašības, izpaust sevī slēpto u. tml.
PiemēriGrūtā ceļojumā cilvēki atklājas.
- Grūtā ceļojumā cilvēki atklājas.
- Neatklāties kuram katram.
3.Kļūt uztveramam, parādīties.
PiemēriZīmējumos atklājas tālās zemes savdabība.
- Zīmējumos atklājas tālās zemes savdabība.
- Pianista izpildījumā atklājas daudzveidīgas nianses.