zelt
zelt zeļu, zel, zeļ, pag. zēlu darbības vārds; intransitīvs
zēlums lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Augt, zaļot (par augiem, to kopumu).
PiemēriPiesaulē zeļ zaļa zālīte.
- Piesaulē zeļ zaļa zālīte.
- Uz palodzes zeļ mazi tomātu stādiņi.
- Pļavā lekni zēla usnes, smilgas un dažādas pļavu puķes.
1.1.Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu u. tml.).
PiemēriDārzs zeļ un plaukst.
- Dārzs zeļ un plaukst.
- Zeme kļuva lekna – tur brieda ražas un zēla ganības.
- Ap māju zēla rudzu un vasarāju lauki.
2.Būt, atrasties labvēlīgos apstākļos, materiālā labklājībā u. tml.
PiemēriPilsēta zeļ un plaukst.
- Pilsēta zeļ un plaukst.
- Prasmīgi vadīts, uzņēmums zeļ.
2.1.Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
PiemēriValstī zeļ noziedzība.
- Valstī zeļ noziedzība.
- Nelegālais bizness turpina zelt.