Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
harmonikas
harmonikas lietvārds; sieviešu dzimte; formā: daudzskaitlis
Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
PiemēriSpēlēt harmonikas.
  • Spēlēt harmonikas.
Stabili vārdu savienojumiMutes harmonikas.
  • Mutes harmonikas pūšaminstruments ar 1–2 mēlīšu rindām, kam gaisu pievada ar muti.
Cilme:No vācu Harmonika, kam pamatā latīņu harmonica, grieķu harmonikos ‘harmonisks, saskanīgs’.