haubice
haubice dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Stāvuguns artilērijas ierocis ar nedaudz īsāku stobru nekā lielgabalam.
PiemēriPašgājēja haubice.
- Pašgājēja haubice.
- Haubice ar vilcēju.
- Haubices optiskais tēmēklis.
Cilme:No vācu Haubitze.