Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
harmonijs
harmonijs vīriešu dzimte, lietvārds
Taustiņinstruments, kam gaisu ar kājminamām plēšām pievada pats spēlētājs un kas skan līdzīgi ērģelēm.
PiemēriSpēlēt veco harmoniju.
Cilme:No vācu Harmonium, kam pamatā grieķu harmonia ‘saskaņa’.