izšļākties
izšļākties 3. pers. -šļācas, pag. -šļācās darbības vārds; atgriezenisks
Šļācot, ar šalti izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNo šļūtenes izšļācas ūdens.
- No šļūtenes izšļācas ūdens.
- No geizera izšļācas vārošs ūdens.
- No urbuma izšļācās naftas strūkla.