spieķis
spieķis vīriešu dzimte, lietvārds
1.Taisns, tievs (koka vai metāla) stieņveida priekšmets, ko izmanto atbalstam ejot.
PiemēriVectēvs staigā ar koka spieķi.
2.Viens no stieņiem, kuri savieno rata (parasti riteņa) loku ar rumbu.
PiemēriRatu ritenis ar koka spieķiem.
Stabili vārdu savienojumiSpieķa artērija. Spieķa kauls.
Cilme:No viduslejasvācu spēke.