jauktenis
jauktenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
jauktene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
PiemēriSunene ir simpātiska jauktene.
- Sunene ir simpātiska jauktene.
- Nenosakāmas izcelsmes jauktenis.
1.1.sarunvaloda Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
PiemēriSemfīras tumšā jauktenes āda smaržoja kā olīvu birzs pēc lietus..
- Semfīras tumšā jauktenes āda smaržoja kā olīvu birzs pēc lietus..