jaukties
jaukties jaucos, jaucies, jaucas, pag. jaucos darbības vārds; atgriezenisks
jaukums lietvārds; vīriešu dzimte
2.formā: trešā persona Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
PiemēriDubļi jaucas ar sniegu.
- Dubļi jaucas ar sniegu.
2.1.Plūst kopā, apvienoties (ar ko), izpaužoties citam caur citu.
PiemēriTālās mūzikas skaņas jaucas ar vēja šalkoņu.
- Tālās mūzikas skaņas jaucas ar vēja šalkoņu.
- Izplūdes gāzu smaka jaucas ar benzīna smārdu.
- Spuldzes gaisma jaucas ar austošās dienas gaismu.
- Dažādās skaņas jaucas vienā kopējā čalā.
2.2.Būt pārmaiņus (ar ko), mīties.
PiemēriSirmās matu šķipsnas jaucās ar melnajām.
- Sirmās matu šķipsnas jaucās ar melnajām.
- Nostāstos patiesība jaucas ar izdomu.
2.3.Izpausties, norisēt juceklīgi.
PiemēriDažādas domas jaucas pa galvu.
- Dažādas domas jaucas pa galvu.
3.Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
PiemēriJaukties citu darīšanās.
- Jaukties citu darīšanās.
- Jaukties bērnu dzīvē.
- Jaukties starpā, kad vecāki runā.
Stabili vārdu savienojumiJaukties pa vidu.
- Jaukties pa vidu — runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
3.1.sarunvaloda Iesaistīties (kur).
PiemēriJaukties politikā.
- Jaukties politikā.
3.2.sarunvaloda Nonākt saskarē (ar ko).
PiemēriJaukties ar visādiem ļaudīm.
- Jaukties ar visādiem ļaudīm.
4.Pārvietojoties virzīties starp citiem, citu vidū.
Piemēri..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
5.sarunvaloda Rakņāties (kur, pa kurieni), meklējot ko.
PiemēriJaukties pa rakstāmgalda atvilktnēm.
- Jaukties pa rakstāmgalda atvilktnēm.
- Jaukties pa papīriem.
Stabili vārdu savienojumiJaukties pa kājām.
- Jaukties pa kājām idioma — ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.