jauktenis
jauktenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
jauktene dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
PiemēriSunene ir simpātiska jauktene.
1.1.sarunvaloda Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
PiemēriSemfīras tumšā jauktenes āda smaržoja kā olīvu birzs pēc lietus..