jauktenis
jauktenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
jauktene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
PiemēriSunene ir simpātiska jauktene.
1.1.sarunvaloda Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
PiemēriSemfīras tumšā jauktenes āda smaržoja kā olīvu birzs pēc lietus..