jaukt
jaukt jaucu, jauc, jauc, pag. jaucu transitīvs, darbības vārds
jaukums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
PiemēriJaukt cementa javu ar lāpstu.
2.Veidot (maisījumu), apvienojot dažādas sastāvdaļas.
PiemēriJaukt kokteili.
Stabili vārdu savienojumiJaukt maizi.
3.Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
PiemēriJaukt sētu.
3.1.Dalīt pa detaļām, elementiem.
PiemēriJaukt motoru.
3.2.Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
PiemēriJaukt kārtīgi saliktās grāmatas.
4.Traucēt, kavēt (piem., kā norisi); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek traucēts, kavēts.
PiemēriJaukt darbu.
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
PiemēriJaukt saticību ģimenē.
5.Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību, novietojumu.
PiemēriJaukt kārtis.
6.Neprecīzi zinot, uztverot, atceroties, samainīt (ko) ar citu.
PiemēriJaukt faktus, skaitļus.
Stabili vārdu savienojumiJaukt domas. Jaukt gaisu. Jaukt galvu. Jaukt kārtis. Jaukt mieru. Jaukt pēdas. Jaukt prātu.