Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
maisīt
maisīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
PiemēriMaisīt ar karoti kafiju, tēju.
2.Gatavot (kā) kopumu, liekot kopā, apvienojot, savienojot (ko); jaukt.
PiemēriMaisīt krāsas.