Paplašinātā meklēšana
Meklējam jaukt.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts etimoloģijās (4):
Atrasts normatīvajos komentāros (5):
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Praksē vārdi scientioloģija un scientoloģija dažkārt tiek jaukti, ar vārdu scientoloģija apzīmējot gan vienu, gan otru jēdzienu. (šķirklī scientoloģija)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
Atrasts vārdu savienojumos (21):
Atrasts skaidrojumos (158):
- art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
- sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
- sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
- malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
- noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
- neiralģija Asas, lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
- kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
- maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
- piebirt Birstot (kam), sajaukties (ar to).
- izbužināt Bužinot izjaukt, izpurināt, padarīt kuplāku.
- sabužināt Bužinot sajaukt, sacelt uz augšu (piem., matus).
- sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
- iecilāt Cilājot (sagatavojamo masu), iejaukt (ēdienā).
- vēris Egļu mežs vai egļu un dažādu lapkoku jaukts mežs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- maisīt Gatavot (kā) kopumu, liekot kopā, apvienojot, savienojot (ko); jaukt.
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
- ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
- iejaut Iejaukt, iemaisīt (vielu šķidrumā).
- iestrādāt Iejaukt, izkliedēt (piem., mēslojumu, sēklu augsnē).
- iemaisīt Iejaukt.
- iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
- meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
- iemaisīties Iejaukties.
- mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
- mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
- rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
- demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
- izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību, ēdienu).
- izvandīt Izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (parasti zemi).
- izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
- sabojāt Izjaukt, pasliktināt.
- samaitāt Izjaukt, pasliktināt.
- izpostīt Izjaukt; aizlaist bojā.
- izmaisīt Izjaukt.
- izpurināt Izjaukt.
- izputināt Izjaukt.
- izsist Izmainīt, izjaukt (piem., ierasto kārtību).
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- sajukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai; tikt sajauktam.
- jaukt kārtis jaukt (kāda) plānus, nodomus.
- pārjaukt jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt vēlreiz, no jauna.
- miksēt jaukt kopā; apvienot.
- šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
- ārdīt jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
- plēst jaukt, arī ārdīt (piem., celtni, tās daļas).
- rakņāt jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis.
- vandīt jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- rušināt jaukt, mazliet pārvietot.
- postīt jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
- mīcīt jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
- mest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- mest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- mest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- mest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- mest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- putrot jaukt.
- mistrs jaukta (divu vai vairāku) kultūraugu sēkla; divu vai vairāku kultūraugu jaukts sējums.
- kreoli jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
- mudžināties jaukties, šaudīties (parasti haotiski).
- mistrājs jaukts lapkoku mežs ar biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- pa vidu kādā kopumā, grupā, vidē (arī norisē) būt, darboties (arī jaukties, traucēt).
- izkārpīt Kārpot izjaukt, izpostīt.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) – parasti par dzīvniekiem.
- izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
- skalināt Kustinot trauku, jaukt (šķidrumu); kustināt trauku, lai jauktu (tajā) šķidrumu.
- sakust Kūstot savienoties, sajaukties.
- apgriezt riņķī ļoti sajaukt (ko meklējot).
- čakarēt Maisīt, jaukt (parasti ko meklējot).
- izmaisīt Maisot (vienmērīgi) sajaukt; samaisīt.
- iemaisīt Maisot iejaukt (piem., šķidrumā); maisot sagatavot.
- piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt); piejaukt.
- parušināt Mazliet pajaukt.
- mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis plastmasas vai metāla ietvarā.
- maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
- izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
- griezt apkārt (visas malas) meklējot jaukt (visu); sīki pārmeklēt.
- pakulstīt Neilgu laiku maisīt, jaukt.
- bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
- nostāties malā nepiedalīties, neiejaukties (kur).
- stāvēt malā nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- stāvēt nomaļus nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- mest vienā katlā nevajadzīgi sajaukt.
- novākt Nojaukt, izjaukt un novietot (kur citur).
- nodalīt Nošķirt, norobežot, arī nesajaukt.
- šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- izjaukt Padarīt nekārtīgu, sajaukt.
- izbojāt Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
- papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
- sajaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sajaukt (2); maisījums.
- iekrist Pēkšņi iejaukties, pārtraucot citu runātāju.
- odorizēt Piejaukt (kam) odorantu.
- pievienot Piejaukt, piebērt (pie kā, kam klāt).
- noplēst Plēšot noārdīt, nojaukt.
- noārdīt Plēšot, laužot u. tml. ārdīt nost, nojaukt.
- izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
- izpostīt Postot pilnīgi iznīcināt; izjaukt.
- cements Pulverveida viela, kas sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē akmenim līdzīgā masā.
- jaukties Refl. --> jaukt (1).
- piejaukties Refl. --> piejaukt, tikt piejauktam; pievienoties klāt.
- sajaukties Refl. --> sajaukt (1); tikt sajauktam.
- sajaukties Refl. --> sajaukt (2); tikt sajauktam.
- izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt (piem., ogles krāsnī).
- nogāzt Sagraut; sagāžot nojaukt, noārdīt.
- samiksēt Sajaukt kopā, apvienot.
- samistrot Sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
- sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
- saputrot Sajaukt.
- savandīt Sajaukt.
- uzjaukt Sajaukt.
- murskulis Sajaukts, nekārtīgs, samudžināts (kā) kopums; mudžeklis.
- kā cūku rakums saka par ko nekārtīgu, sajauktu, savandītu.
- Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
- saputot Sakult; kuļot sajaukt (ko).
- palīgteikums Salikta pakārtota vai jaukta salikta teikuma atkarīgā daļa.
- sablendēt Sasmalcināt, sajaukt, lietojot blenderi.
- saskalot Skalojot sajaukt.
- saskaloties Skalojoties tikt sajauktam kopā.
- košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām mutē, sagatavojot norīšanai.
- izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
- nekārtība Stāvoklis, kad (kas) ir sajaukts; noteiktas secības, kārtības trūkums.
- sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
- kulstīt Strauji, spēcīgi maisīt, jaukt.
- kulties Šķaidīties, jaukties (piem., par ūdeni); veidoties, rasties, (kam) griežoties, jaucoties.
- nekārtīgs Tāds, kas nav kārtīgs, sakārtots, sakopts; tāds, kas ir izjaukts, sajaukts.
- kombinēts Tāds, kas sastāv no divām vai vairākām dažādām sastāvdaļām; jaukts.
- vircains Tāds, kur ir virca; tāds, kas sajaukts ar vircu.
- nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta vai nav ieviesta kārtība.
- izpūris Tāds, kura mati ir nekārtīgi, sajaukti.
- izpūris Tāds, kuram ir nekārtīgi, sajaukti mati (par cilvēku).
- piejaukums Tas, kas ir piejaukts, piejaucies klāt.
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
- sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
- dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko); radīt nekārtības, sajukumu.
- miltūdens Ūdens, kurā iejaukti milti.
- rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku, rokām vai tml.
- rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis, sūnas, sniegu.
- rušināties Vairākkārt ko jaukt, pārvietot; šādā veidā darboties.
- urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), bakstīt, jaukt; rušināt.
- kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; šādā veidā jaukt (ko).
- savandīt Vandot sajaukt.
- bužināt Viegli skarot, jaukt (matus, dzīvnieka spalvu); viegli paberzēt, piem., galvu.
- samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml.
Atrasts piemēros (134):
- kārtoties ..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.
- sajaukt Ar krējumu sajaukts biezpiens.
- uzjaukt Ar pavārnīcu uzjaukt zupā biezumus.
- iejaukties Atzīt par vajadzīgu iejaukties.
- nojaukt Berlīnes mūris tika nojaukts 1989. gadā.
- uzjaukt Brienot uzjaukt dūņas.
- iejaukt Būt iejauktam sazvērestībā.
- pārkrievoties Dzīvojot jauktajā ģimenē, bērni pārkrievojās.
- glaust Glaust vēja sajauktos matus.
- mehānisms Iedarbināt, izjaukt mehānismu.
- iejaukt Iejaukt dokumentu papīros.
- iejaukt Iejaukt līmes krāsu.
- abra Iejaukt mīklu abrā.
- iejaukt Iejaukt mīklu.
- mīkla Iejaukt mīklu.
- iejaukt Iejaukt pankūkām miltus pienā.
- pašķidrs Iejaukt pašķidru mīklu.
- iejaukt Iejaukt putrā karoti sviesta.
- iejaukties Iejaukties burzmā pie ieejas.
- iejaukties Iejaukties cita personiskajā dzīvē.
- iejaukties Iejaukties citas valsts iekšējās lietās.
- iejaukties Iejaukties sarunā.
- iejaukties Iejaukties tirgus pūlī.
- pārsegt Iejaukto mīklu pārsedz ar dvieli un siltā vietā ļauj rūgt.
- izjaukt Izjaukt baļķu sienu, pārsegumus.
- izjaukt Izjaukt draudzību.
- izjaukt Izjaukt frizūru, matus.
- ģimene Izjaukt ģimeni.
- izjaukt Izjaukt ģimeni.
- izjaukt Izjaukt ierasto kārtību.
- idille Izjaukt jauko idilli.
- izjaukt Izjaukt kāzas, viesības.
- agregāts Izjaukt mašīnu pa agregātiem.
- likt Izjaukt motoru un atkal likt kopā.
- līdzsvars Izjaukt naudas tirgus līdzsvaru.
- izjaukt Izjaukt ogles krāsnī.
- izjaukt Izjaukt pulksteni, velosipēdu, motociklu.
- izjaukt Izjaukt salātus.
- izjaukt Izjaukt skapī visas drēbes.
- izjaukt Izjaukt šujmašīnas mehānismu.
- izjaukt Izjaukt veco aploku.
- jaukt jaukt cementa javu ar lāpstu.
- jaukt jaukt darbu.
- jaukt jaukt faktus, skaitļus.
- jaukt jaukt kārtīgi saliktās grāmatas.
- jaukt jaukt kārtis.
- kārts jaukt kārtis.
- jaukt jaukt klasesbiedru draudzību.
- klāt jaukt klāt miltus.
- jaukt jaukt kokteili.
- jaukt jaukt motoru.
- jaukt jaukt nost krāsni, veco fermu.
- jaukt jaukt salātus.
- jaukt jaukt saticību ģimenē.
- jaukt jaukt sētu.
- jaukt jaukt skapī ielikto veļu.
- špaktele jaukt špakteles masu no sausajiem maisījumiem.
- jaukt jaukt un eļļot motociklu.
- jaukt jaukt uzvārdus.
- kārts jaukt, dalīt kārtis.
- jaukts jaukta barība.
- dubultspēle jauktā dubultspēle.
- jaukts jauktas šķiedras audums.
- jaukties jaukties ar visādiem ļaudīm.
- jaukties jaukties bērnu dzīvē.
- darīšana jaukties citu darīšanās.
- jaukties jaukties citu darīšanās.
- dzīve jaukties otra dzīvē.
- jaukties jaukties pa papīriem.
- jaukties jaukties pa rakstāmgalda atvilktnēm.
- jaukties jaukties politikā.
- jaukties jaukties starpā, kad vecāki runā.
- jaukts jaukts repertuārs.
- niedrājs jauktu koku niedrājs.
- nojaukt Kopš dzelzceļa vairs nav, sliedes ir nojauktas.
- ķēpāt Ķēpāja ar lietu jaukts sniegs.
- ziedains Lai siers būtu ziedains, olu pienam pievieno nevis sajauktu kopā ar biezpienu, bet atsevišķi.
- sēpija Man patīk jaukt parasto zīmuli ar sēpiju – zīmulis ir vēss un glancēts, bet sēpija – silta un matēta.
- ne Ne tur var iejaukties, ne tur var ko palīdzēt.
- sajaukt Nedrīkst sajaukt bojātos kartupeļus ar veselajiem.
- domuzīme Nejaukt domuzīmi ar defisi, kas ir īsāka.
- privāts Nejaukties otra privātajā dzīvē.
- sirdslieta Nejaukties otra sirdslietās.
- iejaukties Nenociesties un iejaukties strīdā.
- jauktenis Nenosakāmas izcelsmes jauktenis.
- iejaukties Nepieciešams iejaukties ķirurģiski.
- nojaukt Nojaukt nelikumīgi uzbūvēto žogu.
- mūris Nojaukt neuzticības mūri.
- patvarīgs Nojaukt patvarīgi uzcelto ēku.
- nojaukt Nojaukt priekšnesumu.
- nojaukt Nojaukt stereotipus.
- nojaukt Nojaukt svētku pasākumu.
- nojaukt Nojaukt telti.
- telts Nojaukt telti.
- nojaukt Nojaukt tradicionālos priekšstatus.
- nojaukt Nojaukt veco ēku.
- grausts Nojaukt veco graustu.
- nojaukt Nojaukt veco kārtību.
- sajaukt Pamatīgi sajaukt iejavu.
- teltene Pārbaudīsim, vai telteni varam izjaukt.
- pārjaukt Pārjaukt kārtis.
- pārjaukt Pārjaukt komposta kaudzi.
- piejaukt Piejaukt dīzeļdegvielai biodegvielu.
- pie- Piejaukties.
- pus- Pusizjaukts.
- tukšaine Pussabrukusī māja tika nojaukta un tukšainē sastādītas ābeles.
- sajaukt Sajaukt brāļa nodomus.
- sajaukt Sajaukt dejas soli.
- sajaukt Sajaukt dzejoli.
- sajaukt Sajaukt grāmatas plauktā.
- izdoma Sajaukt īstenību ar izdomu.
- sajaukt Sajaukt kārtis, lozes, eksāmena biļetes.
- sajaukt Sajaukt kokteili.
- sajaukt Sajaukt kolu ar rumu.
- kopā Sajaukt kopā olu dzeltenumus ar cukuru.
- sajaukt Sajaukt telefona numurus, dzīvokļus.
- glāze Sajaukt trīs glāzes miltu ar glāzi cukura.
- sajaukt Sajaukt ziedi pēc ārsta receptes.
- silvīns Sāls, ko pilsētās, sajauktu ar smiltīm, parasti izmanto ielu kaisīšanai, ir kālija hlorīds jeb silvīns.
- savaisloties Savaislojušās par indīgākajām uzskatītās zaļās mušmires, kuru zaļo cepurīti var sajaukt ar bērzlapēm.
- jauktenis Semfīras tumšā jauktenes āda smaržoja kā olīvu birzs pēc lietus..
- zemestauki Sēņojot jauktajos un lapu koku mežos citu sēņu vidū var izdoties atrast zemestaukus – vērtīgu ēdamu sēni.
- jauktenis Sunene ir simpātiska jauktene.
- madara Sūti man zvaigžņotu nakšu miglās sajauktu prātu Un sirdi – vieglu kā madaru!
- izjaukt Tādā veidā tika izjaukts dabas līdzsvars.
- apdare Tautas dziesmu apdares jauktajam korim.
- urdīties Urdīties un jaukties visās saimniecības lietās.
- uzdot Uzdot nelikumīgo būvi nojaukt.
- uzjaukt Uzjaukt kokteili.
- jurta Uzsliet, nojaukt jurtu.
- vidusskolēns Vidusskolēnu jauktais koris.
- filozofija Viņa dzīves filozofija ir nejaukties citu darīšanās.
- iejaukt Viņš tika iejaukts nepatīkamā ķildā.
- iejaukt Viņš tur nav iejaukts.
jaukt citās vārdnīcās:
LLVV
MEV