Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izpurināt
izpurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Purinot atbrīvot no putekļiem, netīrumiem u. tml.
PiemēriIzpurināt galdautu, palagu, segu.
  • Izpurināt galdautu, palagu, segu.
  • Izpurināt mēteli.
1.1.Purinot izdabūt ārā (no kā).
PiemēriIzpurināt putekļus no grāmatām.
  • Izpurināt putekļus no grāmatām.
  • pārnestā nozīmē Izpurināt dvēseli no miesas.
2.Sīki pārmeklēt; arī izkratīt.
PiemēriIzpurināt visas kabatas.
  • Izpurināt visas kabatas.
2.1.Izjaukt.
PiemēriVējš izpurina matus.
  • Vējš izpurina matus.