sajukt
sajukt -jūku, -jūc, -jūk, pag. -juku darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Izzust parastajai, pareizajai kārtībai; tikt sajauktam.
PiemēriNošu lapas sajukušas.
- Nošu lapas sajukušas.
- Mati sajukuši.
- Dokumenti sajukuši juku jukām.
1.1.Zaudēt parasto kārtību.
PiemēriDzērvju kāsis sajuka.
- Dzērvju kāsis sajuka.
2.formā: trešā persona Sašķīst, izjukt, pārvērsties mīkstā masā.
PiemēriKartupeļi sajūk putrā.
- Kartupeļi sajūk putrā.
- Ļaut, lai dārzeņi nedaudz sajūk.
3.formā: trešā persona Sākt norisēt citādi, nerealizēties.
PiemēriSajuka visi plāni.
- Sajuka visi plāni.
3.1.Tikt veiktam kļūdaini, nepareizi.
PiemēriMan sajuka dzejolis.
- Man sajuka dzejolis.
- Viņam sajūk deju soļi.
3.2.Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
PiemēriSajuka diena ar nakti.
- Sajuka diena ar nakti.
4.sarunvaloda Zaudēt prātu, skaidras domāšanas spējas.
Stabili vārdu savienojumiSajukt prātā.
- Sajukt prātā — saslimt ar psihisku slimību.