idille
idille dsk. ģen. -ļļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Ideālas, laimīgas cilvēku attiecības, mierīga, laimīga dzīve.
PiemēriĢimenes idille.
2.Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
Cilme:No vācu Idylle, kam pamatā grieķu eidyllion ‘ainiņa’.