idiots
idiots lietvārds; vīriešu dzimte
idiote dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
PiemēriIdiots kopš bērnības.
2.sarunvaloda Muļķis, nejēga.
PiemēriViņš bija galīgs idiots, ka brauca šurp.
Cilme:No grieķu idiōtēs ‘nemācīts, nezinošs cilvēks’.