izdoma
izdoma [izduõma] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Spēja domāšanas procesā radīt ko jaunu; attiecīgais psihiskais process.
PiemēriLaba, bagāta izdoma.
1.1.Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
PiemēriSajaukt īstenību ar izdomu.