glāze
glāze dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neliels, stāvs stikla trauks bez osas dzeršanai; šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriVīna, šampanieša glāzes.
- Vīna, šampanieša glāzes.
- Kristāla glāzes.
- Piepildīt glāzes ar vīnu.
- Saliet glāzēs tēju.
- Pasniegt ūdens glāzi.
Stabili vārdu savienojumiPacelt glāzi (par kādu, par ko).
- Pacelt glāzi (par kādu, par ko) — paceļot glāzi ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
1.1.Šāda trauka saturs.
PiemēriIzdzert glāzi sulas.
- Izdzert glāzi sulas.
- Iedzert pa glāzei alus.
- Jau pēc dažām glāzēm vīna viņa apreiba.
- Atzīmēt līguma parakstīšanu ar glāzi šampanieša.
1.2.Šāds trauks kā tilpuma mērs.
PiemēriSajaukt trīs glāzes miltu ar glāzi cukura.
- Sajaukt trīs glāzes miltu ar glāzi cukura.
- Pieliet divas glāzes piena.
2.novecojis Stikls.
Stabili vārdu savienojumiPalielināmā glāze.
- Palielināmā glāze — lupa.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas izgatavots, veidots no stikla.
PiemēriGlāžu logi.
- Glāžu logi.
- Caur glāžu griestiem jau lauzās ass rīta zilums..
Stabili vārdu savienojumiNoslīkt glāzē. Vairojamā glāze. Vētra tējas glāzē. Vētra ūdens glāzē.
- Noslīkt glāzē — bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- Vairojamā glāze — lupa.
- Vētra tējas glāzē idioma — veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.
- Vētra ūdens glāzē idioma — veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.
Cilme:No viduslejasvācu glas ‘stikls, glāze’. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās.