Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
glāze
glāze dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neliels, stāvs stikla trauks bez osas dzeršanai; šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriVīna, šampanieša glāzes.
  • Vīna, šampanieša glāzes.
  • Kristāla glāzes.
  • Piepildīt glāzes ar vīnu.
  • Saliet glāzēs tēju.
  • Pasniegt ūdens glāzi.
Stabili vārdu savienojumiPacelt glāzi (par kādu, par ko).
1.1.Šāda trauka saturs.
PiemēriIzdzert glāzi sulas.
  • Izdzert glāzi sulas.
  • Iedzert pa glāzei alus.
  • Jau pēc dažām glāzēm vīna viņa apreiba.
  • Atzīmēt līguma parakstīšanu ar glāzi šampanieša.
1.2.Šāds trauks kā tilpuma mērs.
PiemēriSajaukt trīs glāzes miltu ar glāzi cukura.
  • Sajaukt trīs glāzes miltu ar glāzi cukura.
  • Pieliet divas glāzes piena.
2.novecojis Stikls.
Stabili vārdu savienojumiPalielināmā glāze.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas izgatavots, veidots no stikla.
PiemēriGlāžu logi.
  • Glāžu logi.
  • Caur glāžu griestiem jau lauzās ass rīta zilums..
Stabili vārdu savienojumiNoslīkt glāzē. Vairojamā glāze. Vētra tējas glāzē. Vētra ūdens glāzē.
Cilme:No viduslejasvācu glas ‘stikls, glāze’. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās.