iekrist
iekrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu intransitīvs, darbības vārds
iekritums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Krītot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIekrist bedrē.
1.1.Strauji iegāzties, ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriSmagi iekrist mašīnas sēdeklī.
2.Uzbrūkot strauji ieķerties (kur).
PiemēriIekrist pretiniekam krūtīs.
3.Pēkšņi nonākt (nevēlamā stāvoklī).
PiemēriIekrist nelaimē.
3.1.Strauji nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī).
PiemēriIekrist snaudā, pirmajā miegā.
4.Pēkšņi iejaukties, pārtraucot citu runātāju.
PiemēriNenociesties un iekrist starpā.
5.Tikt pieķertam, atmaskotam, notvertam.
PiemēriMēģināt špikot un iekrist.
5.1.Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
PiemēriIekrist, nopērkot kreklu, kas plūk.
Stabili vārdu savienojumiIekrist acīs. Iekrist galvā. Iekrist kā akā. Iekrist klēpī. Iekrist lamatās. Iekrist prātā.