murskulis
murskulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sajaukts, nekārtīgs, samudžināts (kā) kopums; mudžeklis.
PiemēriDzeloņdrāšu murskulis.
- Dzeloņdrāšu murskulis.
- Drēbes sasviestas murskulī.
- pārnestā nozīmē Melu un izlikšanās murskulis.
1.1.Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; mudžeklis.
PiemēriČūsku murskulis.
- Čūsku murskulis.
- Slieku murskulis.
- Visi sakrita jautrā murskulī.