kulties
kulties kuļos, kulies, kuļas, pag. kūlos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Šķaidīties, jaukties (piem., par ūdeni); veidoties, rasties, (kam) griežoties, jaucoties.
PiemēriŪdens kuļas baltās putās.
- Ūdens kuļas baltās putās.
- Krējums sāk kulties sviestā.
2.sarunvaloda Ar pūlēm, grūtībām virzīties, tikt uz priekšu.
PiemēriKulties pa sniegu uz pastu.
- Kulties pa sniegu uz pastu.
- Kulties pa tumsu un dubļiem uz mājām.
- Ilgi kūlāmies pa kalnu ceļiem.
- Ar dažādiem transportlīdzekļiem kulties līdz mājām.
2.1.Klīst, klaiņot.
PiemēriKulties apkārt pa pasauli.
- Kulties apkārt pa pasauli.
3.sarunvaloda Dzīvot, strādāt, pārvarot grūtības, trūkumu; pūlēties.
PiemēriKaut kā kulties pa dzīvi.
- Kaut kā kulties pa dzīvi.
- Kulies pats, kā spēj.
- Pamazām kulties uz priekšu.
4.formā: trešā persona Refl. → kult1; tikt kultam.
PiemēriKulies pati, kunga rija, Tev nebija kūlējiņa..
- Kulies pati, kunga rija, Tev nebija kūlējiņa..
Stabili vārdu savienojumiKulties pa kājām. Kuļas kā pliks pa nātrēm. Kuļas kā vista pa pakulām.
- Kulties pa kājām idioma — ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
- Kuļas kā pliks pa nātrēm idioma — sarunvaloda saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- Kuļas kā vista pa pakulām sarunvaloda — 1. Saka, ja kādam neveicas.2. Saka par neveiklu cilvēku.