kulties
kulties kuļos, kulies, kuļas, pag. kūlos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Šķaidīties, jaukties (piem., par ūdeni); veidoties, rasties, (kam) griežoties, jaucoties.
PiemēriŪdens kuļas baltās putās.
2.sarunvaloda Ar pūlēm, grūtībām virzīties, tikt uz priekšu.
PiemēriKulties pa sniegu uz pastu.
2.1.Klīst, klaiņot.
PiemēriKulties apkārt pa pasauli.
3.sarunvaloda Dzīvot, strādāt, pārvarot grūtības, trūkumu; pūlēties.
PiemēriKaut kā kulties pa dzīvi.
4.formā: trešā persona Refl. → kult1; tikt kultam.
PiemēriKulies pati, kunga rija, Tev nebija kūlējiņa..
Stabili vārdu savienojumiKulties pa kājām. Kuļas kā pliks pa nātrēm. Kuļas kā vista pa pakulām.