kultivēt
kultivēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Audzēt un kopt (piem., savvaļas augus).
PiemēriKultivēt ārstniecības augus.
1.1.Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
PiemēriKultivēt baktērijas.
2.Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
PiemēriKultivētās zemes platības.
2.1.Apstrādāt (lauku, tīrumu u. tml.) ar kultivatoru.
PiemēriKultivēt tīrumu.
3.Veicināt, atbalstīt (kā) pastāvēšanu un attīstību.
PiemēriKultivēt jaunas tradīcijas.
3.1.Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
PiemēriRakstnieka kultivēts salīdzinājums.
Cilme:No latīņu cultus ‘kopšana, apstrādāšana’.