satīra
satīra lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tēlojuma veids, kam raksturīgs dzēlīgs nosodījums, atmaskojums.
PiemēriSmalka satīra.
- Smalka satīra.
- Politiska satīra.
- Humora un satīras žurnāls.
- Viņš aprakstīja savus piedzīvojumus ar krietnu satīras devu.
- Pazīstams ir grafiķa Sigismunda Vidberga devums satīras žanrā.
2.Literārs sacerējums, kurā asi atmaskotas vai nosodītas personas vai negatīvas parādības sabiedrībā.
PiemēriAuseklis ir sarakstījis satīru dzejā "Vēstule iz Cēsīm".
- Auseklis ir sarakstījis satīru dzejā "Vēstule iz Cēsīm".
Cilme:No latīņu satira (satura ‘dažādu augļu maisījums’, ‘satīra’).