pakļāvīgs
pakļāvīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pakļāvīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pakļāvīgi apstākļa vārds
pakļāvība lietvārds; sieviešu dzimte
pakļāvīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas viegli pakļaujas.
PiemēriPakļāvīgs vīrietis.
- Pakļāvīgs vīrietis.
- Bērns ir pakļāvīgs un pārlieku paklausīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPakļāvīgs raksturs.
- Pakļāvīgs raksturs.
2.Tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli mainās, pārveidojas.
PiemēriPakļāvīgs māls.
- Pakļāvīgs māls.
- Viegli ķemmējami, pakļāvīgi mati.