iedomīgs
iedomīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
iedomīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
iedomīgi apstākļa vārds
iedomība lietvārds; sieviešu dzimte
iedomīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas iedomājas sevi pārāku par citiem un to izrāda.
PiemēriDiezgan iedomīgs puisis.
- Diezgan iedomīgs puisis.
- Pēc pirmā panākuma kļūt iedomīgam.
- Iedomīgs kā pāvs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIedomīgs smaids.
- Iedomīgs smaids.
- Izturēties iedomīgi.