aizdomīgs
aizdomīgs [àizduõmîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
aizdomīga [àizduõmîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
aizdomīgi [àizduõmîgi] apstākļa vārds
aizdomīgums [àizduõmîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
aizdomība [àizduõmĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas rada aizdomas, izraisa neuzticību.
PiemēriAizdomīgs troksnis.
- Aizdomīgs troksnis.
- Policija aizturēja aizdomīgu vīrieti.
1.1.Tāds, kurā izpaužas aizdomas; dīvains, savāds.
PiemēriAizdomīgs skatiens.
- Aizdomīgs skatiens.
- Aizdomīgi pasmieties.
- Restorāns kļuvis aizdomīgi kluss.
2.Tāds, kam ir aizdomas.
PiemēriSkolotāja kļuva ļoti aizdomīga.
- Skolotāja kļuva ļoti aizdomīga.