aizdomas
aizdomas [àizduõmas] lietvārds; sieviešu dzimte; formā: daudzskaitlis
Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
PiemēriAizdomas par vīrusu saslimšanu.
- Aizdomas par vīrusu saslimšanu.
- Man ir aizdomas, ka viņš nemaz nav tik slims.
- Turēt aizdomās par ugunsgrēka izraisīšanu.
- Uz aizdomu pamata apcietināt.
Stabili vārdu savienojumiAizdomas krīt.
- Aizdomas krīt — ir aizdomas.