pamatstāvoklis
pamatstāvoklis [pamatstãvuôklis] -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
PiemēriVingrojuma pamatstāvoklis – guļus uz muguras.
2.Galvenais, dominējošais stāvoklis.
PiemēriCilvēka emocionālais pamatstāvoklis.